Panikas lēkme ir pēkšņs un neparedzams baiļu vilnis bez reāla un nozīmīga apdraudējuma, ko pavada virkne negatīvu domu, ķermenisku simptomu un nepatīkamu emociju. Domas, emocijas un ķermeniskās sajūtas panikas lēkmju laikā ir tik ļoti intensīvas un grūti kontrolējamas, ka cilvēki pārkārto savu dzīvi, atsakoties no daudzām lietām, kas kādreiz ir iepriecinājušas, piemēram, izvairās atrasties publiskajās vietās, sportot, apmeklēt koncertu, teātri, veikalu, lidot ar lidmašīnu u.c. Dzīves kvalitāte ievērojami krīt.
Ceļš līdz panikas lēkmju nosaukšanai vārdā, atpazīšanai, iepazīšanai un kontrolei nereti ir ļoti garš. Pirmais, kas cilvēkiem nāk prātā, piedzīvojot panikas lēkmi, ir bažas par sirdsdarbības traucējumiem. Cilvēki nereti nonāk ārstu redzeslokā, taču visbiežāk neatklāj nekādus būtiskus veselības traucējumus. Tālākie meklējumi var būt saistīti ar vēršanos pie psihiatra, jo cilvēks cīnās ar domu, ka “jūk prātā”.
Praktizējot kognitīvi biheiviorālo terapiju (KBT), kas tiek atzīta par efektīvu terapeitisko pieeju darbā ar panikas lēkmēm, vairāku gadu garumā esmu izzinājusi, analizējusi dažādu cilvēku dzīvesstāstus un pieredzi, kas ļauj izdarīt dažādas vērtīgas atziņas un secinājumus par kopsakarībām, kas raksturo cilvēku ar panikas lēkmēm domāšanas paternus, emocijas, uzvedību, iespējamos panikas lēkmju palaidējmehānismus. Esmu uzmanīgi un vērīgi sekojusi savu klientu pieredzei, palīdzot viņiem pārvarēt panikas lēkmes un mācīties dzīvot iespējami brīvi un baudpilni.
Savas psiholoģijas zinātnē un KBT balstītas zināšanas un konsultēšanas pieredzi esmu apkopojusi seminārā ar mērķi dalīties ar tām ar plašāku cilvēku loku, jo zinu, ka šāda veida informācija var noderēt daudziem.